Visu laiku lasītākie padomi

Inventārs. [6] Laivošana pa lēto. [9] Peldlīdzekļi. Kas ir kas? [6] Vispārējs Latvijas upju apskats. [2] Laivā pa upēm. 80-to gadu ūdenstūrisma macību bestselleris! [22]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās

No kā sastāv upe? [3] Vispārējs Latvijas upju apskats [2] "Zvaigžņu testi" - kas tas ir? [44] Pacietīgu nepacietību! [8] Kā dzīvot aukstā ūdenī [22]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Drošināšana

Jānis Romanovskis, 14.01.2003

Komentāri [0]

Drošināšanas uzdevums plašākā nozīmē ir izdabūt krastā braucējus/peldētājus un inventāru tur, kur tas ir ieplānots, nevis kur sanāk...

Galvenais princips drošināšanā - vispirms cilvēki un tad inventārs.

Drošināt var no krasta un no ūdens.

Krasta drošināšana

Vienkāršākais krasta drošināšanas veids ir vajadzīgajā vietā nostādīt pilsoni, kura uzdevums ir aizmest metamo maisiņu tam (tiem), kam pēc tā ir radusies vajadzība. Pie tam ir jāņem vērā daži priekšnosacījumi:

• drošināšana no krasta paredz aktīvu darbību no avāriju cietušo puses un nevar izdabūt krastā cilvēku, kas ir zaudējis rīcības spēju (vai nu ir bez samaņas vai šoka stāvoklī un tml.)
• ar vienu metamo maisiņu var izvilkt tikai vienu cilvēku vai cilvēku + laivu. Jārēķinās, ka kāds vai kādi ekipāžas locekļi var peldēt atsevišķi no laivas, tā, ka ideālā gadījumā krasta drošinātāju skaits ir vienāds vai lielāks par braucēju skaitu
• - ja ir jāizvēlās, kam mest virvi - cilvēkam, kas peld atsevišķi, vai tam, kas peld kopā ar laivu, tad priekšroka ir dodama tam, kas peld bez laivas. Protams, te ir vieta riktīgi melnam humoram.
• - jārēķinās, ka metamo maisiņu var aizmest garām. Lai samazinātu šādu varbūtību, ir jātrenējas, turklāt trāpīt kādam priekšmetam krastā ir daudz vieglāk, jo kustīgais upes plūdums traucē mest precīzi. Tāpat virve ir jāmet nevis "tieši mērķī" - tā teikt - trāpīt ar maisiņu peldētājam pa seju (viņš būs ļoti priecīgs), bet gan jāmet ir pāri - tad būs izslēgta iespēja, ka aizmetat par tuvu.
• - ja straume ir ātra un virve ieguļās ūdenī aiz peldētāja, viņš pie tās netiks. Ja virve ieguļās ūdenī pirms glābjamā, ir liela iespēja ka straume peldētāju uznesīs virvei virsū un būs OK. Tātad - izdevīgāk ir mest virvi pilnā garumā un nedaudz pirms glābjamā.
• - Ja pirmais maisiņš ir aizmests garām, tas pats glābējs var mest nākamo, bet ir risks, ka visa tā būšana var sapīties
• - drošinātājam ir jāstāv vietā, kur tam ir jēga. Tātad, pirms izlikt drošināšanu, ir jāizvērtē, kur braucēji var gāzties un kur straume pēc tam tos nesīs. Tālāk par kādi 20m virvi tāpat aizmest nevar un, ja avāriju cietušie tiek piespiesti pie pretējā krasta 50m platai upei, tad glābējiem atliek tikai bezpēcīgi noskatīties. Diemžēl šai sakarā ir bijuši traģiski gadījumi.
• - ir jāizvērtē, kas notiks, kad peldētājs būs pieķēries virvei. Straume pa loku, kura rādiuss ir virve, to spiedīs pie krasta. Virves un peldētāja trajektorijas veidotajā sektorā nedrīgst būt akmeņi, ap kuriem virve var aptīties vai peldētājs var tikt piespiests. Tāpat ir jābūt iespējai peldētājam tikt ārā no ūdens - nav jēgas, ka tas kūļājās striķa galā kanjona vidū. Ir jāskatās, lai drošināšanas vieta būtu izraudzīta tā, lai glābjamais ar visu striķi netiktu ienests nākamajā krācē vai pa taisno tuvējā piespiedē.
• - ja straume ir spēcīga, virves gals ir jāpiesien pie kāda koka vai akmeņa, jo citādi drošinātājs var nespēt to noturēt. Ja krasts un situācija to atļauj, drošinātājs var skriet pa krastu paralēli peldētājam un pamazām to vilkt tuvāk krastam.
• - Tajā virves galā, ko turēs drošinātājs, ir jābūt iesietai cilpai, lai to var ērti satvert. Tā ir paredzēta gadījumiem kad nav laika vai iespēju piesiet virves galu. Vienmēr ir jābūt iespējai ātri un viegli palaist virvi vaļā lai nesanāk tā ka pats glābējs tiek ievilkts ūdenī
• - Otrā virves galā, pie kura turēsies peldētājs, tāpat ir cilpa, kas ērtības labad ir ievērta plastmasas caurulītē, lai to pēc iespējas vieglāk varētu satvert. Tāpat tur ir ieteicams uzāķēt karabīni, kas paredzēta lai pieāķētos īpaši niknā straumē vai pieāķētu laivu. Apgāztai laivai, ja uz tās piedevām ir mantas, ir liela ūdens pretestība, tā, ka rāviens sanāk nopietns. Cilvēkam, kas pieāķē atsviesto striķi pie laivas, jārīkojas īpaši operatīvi, lai pirksti paliktu veseli. Katamarāna gadījumā var arī neāķēt, bet apmest striķi vienu vai divus vijumus ap trubu un galu turēt ciet.
• - Ja peldētājs pieāķējās pats pie striķa, tas kļūst īpaši bezpalīdzīgs. Ja pieāķēšanās notiek ar krūšu apsēja palīdzību, peldētāja aprīkojumā noteikti jābūt labam nazim (ne-saliecamajam !), ar ko problēmu gadījumā pārgriezt striķi. Vēlams, lai nazis būtu abpusgriezīgs. Ja pieāķēšanās notiek ar profesionālas peldvestes palīdzību (stiprinājums ir pie muguras), tad tās pašas vestes aprīkojumā jābūt āķējuma atvienošanas sprādzei, kas tikai jāparauj un āķējums atvienojās. No priekšpuses pieāķēts peldētājs daudz vairāk tiek gremdēts zem ūdens.
• - Ja peldētājs neāķējās pie striķa, bet turās tāpat, tad nav prāta darbs stiprā straumē to aptīt ap roku - striķim nostiepjoties, roka dabūs ciest.
• - Drošinātājam atiecībā pret virvi ir jāstāv tā, lai nostiepjoties, tā neskartu drošinātāju - virvei jābūt zemstraumes pusē.
• - un pēdējais - nemetiet maisiņu vienkārši tāpat. Paturiet vienu striķa galu karstā!

Pārējie krasta drošināšanas veidi ir principiāli tādi paši, atšķiras tikai virves padošanas veids:

1. drošināšana ar "kuģīti"
Ar attēlā redzamo kuģīti virvi var aizvilkt apm. 10-15 metrus un tā tur paliek, līdz rodās nepieciešamība. Jārēķinās ka kuģītis ir pamatīga konstrukcija, kas jāstiepj līdzi un slīdot pa virvi līdz tam, ar etažeri var dabū pa mūli.

2. Pāri upei pārstiepta virve
Virve tiek nospriegota slīpi attiecībā pret straumi un pie tās pieķēries (vai ideālā gadījumā - pieāķējies) cilvēks ar straumi tiek aiznests pie krasta. Problēmas šādam drošināšanas veidam sagādā tas, ka liela izmēra laivas peldot aizķersies aiz zemu novilktas virves, bet augstu novilktu virvi neaizniegs peldošs cilvēks. Parasti šādu drošināšanas veidu izmanto plostu plostu apstādināšanai kritiskās vietās.

3. Pāri upei pārstieptas savienotās virves
Pāri upei tiek pārstieptas vidū savienotas virves. Tās ir sasietas ar viegli trūkstošu auklu, kas pieķeroties cilvēkam, pārtrūkst un cilvēks, turoties pie virves, tiek pienests pie krasta.

Visi augšminētie "bezcilvēka" drošināšanas veidi ir darbietilpīgi, tā, ka tos izmanto tikai īpaši kritiskos gadījumos lai paaugstinātu kopējo drošināšanas pasākumu izdošanās varbūtību.

Ja krasta drošināšana ir neveiksmīga un avarējušie un/vai inventārs aizpeld pa upi lejā, pa krastu tos panākt var tikai ar auto, ja ceļš iet līdztekus upei. Kājām paskriet tik ātri pa krūmiem, klintīm, akmeņiem utt, var tikai filmās. Ja krāces ir tādas, kurās nevar laisties iekšā ar laivu un dzīties glābjamajiem pakaļ, tad vienīgā cerība ir, ka cilvēki paši tiks krastā vai tos un inventāru tur izskalos straume.

Drošināšana no ūdens

Drošināšana no ūdens ir vienīgais veids, kas var izglābt rīcības spēju zaudējušu cilvēku. Visuniversālākais braucamrīks šāda veida darbībām ir četrvietīgs katamarāns un bieži vien tas tiek ņemts līdzi tieši ar mērķi drošināt vai nu nestabilākus kuģus vai tieši otrādi - zem jaudīgiem 6. kategorijas šķēršļiem drošināt tos, kas mēģinās braukt.

Katamarāni ir pietiekami lieli un stabili kuģi, lai tie spētu paņemt "uz klāja" peldētāju un turpināt glābšanas darbus nebraucot krastā. Ar pārējām laivām drošinot katrs objekts ir jānogādā kratā un tikai tad drošināšanu var turpināt.

Cilvēku drošināšana
Peldošajam cilvēkam drošinātāji piebrauc klāt ar aprēķinu, lai tas nevarētu tikt iespiests starp drošinātājiem un kādu negaidītu akmeni. Ja drošinātāju laiva ir katamarāns, peldētājs var uzkāpt uz tā. Ja drošinātāju laiva ir mazāka un nestabilāka, tad peldētājs pieķeras pie tās astes (nevis sāniem!) un tiek aizvilkts uz krastu. Peldētājam var arī tikt iedots pie vestes pieāķētais drošināšanas gals (cow-tail).
Peldošs cilvēks rada lielu ūdens pretestību, ar to ir jārēķinās. Lai pretestību samazinātu, peldētājs var ar krūtīm uzgulties uz drošinātāju laivas aizmugures klāja, ar rokām turoties pie kabīnes apmales. Tomēr tā laiva kļūst nestabilāka. Var arī no apakšas ar rokām un kājām apķerties ap drošinātāju laivas (kajaka vai smailītes) priekšgalu. Izskatās smieklīgi, bet strādā.

Ja ir redzams, ka līdz kārtējās nopietnās krāces sākumam krastā netiks, tad vispieņemamākais variants ir ievirzīt peldētāju vai peldošo inventāru maksimāli drošā trajektorijā, novēlēt laimīgu ceļu un drošināšanas darbus turpināt zem nākošās krāces. Vai šo krāci braukt vai nebraukt - tas ir drošinātāju, nevis drošināmā ziņā! Ja peldētājā vēl ir saglabājusies kāda saprāta palieka, tad viņam ir jāsaprot, ka ar savu turēšanos pie nestabila kuģa viņš apdraud kā sevi tā citus. Ja nu viņš nejauši ir kritis histērijā, tad tas ir smags gadījums, kurā gatavu recepšu nav un viņa rīcība var būt visai neadekvāta. Ja nākamais šķērslis, kurā tūlīt tiks iepeldēts, ir 100m augsts ūdenskritums, tad jau drīzāk jājautā - "ko tad tur līdāt ?". Ar bezjēdzīgu mešanos iekšā nebraucamos šķēršļos nevienam palīdzēts netiks. Skarbi, bet tāda ir tā spēle. Drošinātājiem pašiem ir jābūt drošībā, citādi galu var dabūt visi.

Ja cilvēks peld ūdenī nekustīgi, vai ar seju ūdenī (vai netiek ārā no apgāztas laivas), tā ir kritiska situācija, kurā dārga ir katra sekunde. Ja drošināts tiek no vairākvietīgas laivas, cietušais jānogādā krastā, ja no kajaka - tad drošinātājam pašam ir jākāpj ārā no laivas un drošināšana jāveic no peldus stāvokļa, jo bez aktīvas darbības no peldētāja puses viņš tam savādāk nespēs palīdzēt.

Inventāra drošināšana

Tātad peld apgāzta (vai neapgāzta) laiva.
Visvienkāršākais paņēmiens ir stumt to krastā ar savas laivas korpusu. Tomēr jāsaka, ka pateikt ir vieglāk kā izdarīt, it sevišķi ja laiva ir ne-piepūšama (smailīte, kajaks, kanoe) jo tā ir iegrimusi ūdenī un ar pludlīnijas formu. Tomēr ja posms, kurā notiek drošināšana, ir krāčains, šis ir izdevīgākais veids.

Cits paņēmiens ir vilkt avāriju cietušo laivu. To var darīt rāmā plūdumā un ir jābūt iespējai vienkārši atkabināt (vai pārgriezt) buksējamo virvi - piemēram, ja tā aptinās ap akmeni vai redzams, ka tūlīt sāksies krāce, kur vilkšana vairs nebūs iespējama.
Drošinot ar četrvietīgo katamarānu smailītes, peldošo smaili ir iespējams paņemt starp baloniem un pieāķēt to tur.

Nākošais paņēmiens ir nogādāt pieāķētu striķi no avāriju cietušās laivas krastā un to operatīvi nostiprināt apmetot ap koku vai akmeni. Tādai vajadzībai ir nepieciešama gara virve un veikla rīcība. Galvenais nosacījums - iztīt pēc iespējas mazāku virves daļu līdz krastam - proti - braukt uz krastu taisnā lenķī vai nedaudz pa priekšu attiecībā pret peldošo laivu. Šis paņēmiens labi sekmējas katamarānu gadījumā, ja uz avarējušās laivas ir palicis kāds cilvēks. Tas salūko uz katamarāna esošo metamo maisiņu (tam jābūt brīvi pieejamam), saāķē ar drošinātāju maisiņu un ir jau 50m virves; ar to jau kaut ko var iesākt.

Ja laiva ir piespiesta, tad viss ir atkarīgs no divām lietām - vai tai var tikt klāt un vai piespiede nav pārāk spēcīga. Nav izslēgts variants ka laiva tā arī paliek piespiedē un jūs varat tikai noskatīties uz visām savām mantām, kas tepat vien ir bet nav aizsniedzamas.

Peldoša laiva (pamatā tas attiecas uz piepūšamajiem braucamrīkiem) ar vai bez cilvēka var palikt sēžot mucā - ja tā nav caursitusi mucu ar ieskrējienu ieejot tajā, tad no turošas mucas ieplakas tikt ārā būs grūti. Ja kopā ar laivu ir rīcības spējīgs cilvēks, tad visreālākais variants ir nogādāt tam virvi. Virve tiek pieāķēta pie laivas un kopīgiem spēkiem to velk ārā. Virvi var aizmest līdz mucai no krasta, vai arī ja muca ir tālu - tad no drošinātāju laivas. Protams, ir jāskatās, lai drošinātāji paši netiktu iesūkti mucā, tad ziepes būs dubultas. Daudzmaz droši var justies nešķērsojot atpakaļstraumes līniju (boiling line, backwash line). Šīs līnijas tuvumā straume parasti ir salīdzinoši mierīga un prāmēties nav grūti.
Ja uz avarējušās laivas cilvēka nav, tad var mēģināt ar citu laivu izsist to no mucas. Dabīgi, ne jau katrā mucā ir vēlēšanās līst iekšā. Otrs variants ir ar kārts galā piestiprinātu nazi pārdurt laivas balonu. Laiva zaudēs celtspēju, tiks gremdēta un izies mucai pa apakšu. Tad tikai jāpamanās to izķert pēc mucas, kamēr tā galīgi nav nogājusi pa burbuli.
Laisties iekšā mucā peldus drošināšanas nolūkos ir riskants pasākums. Ja uz to iziet, tad tas ir jādara no zemstraumes puses, citādi cilvēks laivai aizies pa apakšu pie reizes ar to dabūjot pa zobiem.
Ja laiva nav piepūšama, tad mucā tā viens-divi tiek pielieta ar ūdeni un iziet mucai pa apakšu. Ja gadījumā laiva ar gudru ziņu nebūs aprīkota ar peldamību nodrošinošiem elementiem, tad tā tur (apakšā) arī paliks.

Lielākā daļa ūdensdroši (!) iepakotu mantu ir pietiekami vieglas, lai peldot turētos uz ūdens un agrāk vai vēlāk tās tiks iznestas krastā. Autora pieredzē ir gadījums kad ar visām mantām "palaists" kaķis atradās pēc sešām brīvsolī pavadītām dienām (1990.gads, Čulišmana). Drusku ātrāk atradās nepietiekoši labi piesieta mugursoma, kas bija norauta. Dabīgi, ir bijuši arī gadījumi, kad palaistās mantas netiek atrastas.

Savstarpējā drošināšana no ūdens
Vidējas sarežģītības krāces un šiveras var tikt brauktas izlūkojot un savstarpēji drošinot vienam otru no ūdens - proti - neizkāpjot krastā. Vienkāršās krācēs avārijas notiek vai nu neuzmanības vai nepareizi izvēlētas trajektorijas dēļ, tā ka pārējās ekipāžas, vadoties no avarējušās kļūdām, izbrauc veiksmīgi un "neatejot no kases" glābj avarējušo tādā pat veidā kā plānoti izliktā drošināšanā no ūdens.

Drošināšana ar dzīvo ēsmu ("na živca")
Lejpus atbildīgām vietām drošināšanu var veikt virvē piesiets cilvēks (virve tam ir piestiprināta pie muguras). Tas pilnā kaujas gatavībā stāv izraudzītajā vietā un avārijas gadījumā metās ūdenī un zvejo ārā cilvēkus un inventāru. Visefektīvāk tas var nostrādāt ja drošināšanas vieta ir izraudzīta tā ka drošinātājs var ielēkt ūdenī tieši pie glābjamā un izpaliek peldēšana pa tukšo.
Viens drošinātājs vienlaicīgi var izvilkt tikai vienu objektu. Bez tam, peldošu laivu tas var nespēt noturēt un tāpēc viņš ne tikai pats ir piesiets virvē, bet tam ir līdzi otra virve ko pieāķē pie inventāra.
Visas šīs darbības vēro un no krasta palīdz citi. Šādu drošināšanu var izlikt tikai tad, ja virves attālumā nav šķēršļu.

Avāriju cietušo uzvedība

Vislabāk izplānotā un izliktā drošināšana var ciest neveiksmi, ja avāriju cietušais (cietušie) ar savām darbībām visu sačakarē.
Tātad, braucot notiek kāds misēklis un jūs gāžaties. Precizēsim - sākumā jums liekas, ka gāžaties. Nereti pēdējais, izmisīgais īriens visu var labot!
Labi, pēdējais īriens neko nelaboja, tomēr gāžaties. Apgāzšanās nenotiek momentāni, atkarībā no laivas lieluma un veida tā var ilgt pat vairāk kā 10 sekundes (piem. plosti vai 4-vietīgie katamarāni). Pa šo laiku ir jāpaspēj ieņemt maksimāli droša poza, lai gāžoties netiktu gūtas traumas. Airis ir jāturpina turēt abās rokās nevis jāaizlidina pa gaisu, jo, iespējams, tieši ar to jūs varēsiet atvairīt triecienu pret nevietā gadījušos akmeni.
Nākošais posms - jūs jau esat apgāzušies. Ja ir iespējams, taisiet eskimosu. Ja tas neizdodās vai nav iespējams, neizlaižot airi no rokām, lienat laukā no laivas un iznirstat. Ja ir jānoņem priekšauts, dariet to ar vienu roku. Tikko esat atsvabinājies no laivas, ķerieties tai klāt! Nepalaidiet to savā vaļā!

Daži ieteikumi:

• - katamarānu un piepūšamo laivu ir iespējams atcelt atpakaļ normālā stāvoklī un turpināt braucienu. Tiesa, ar visām mantām to izdarīt ir grūti;
• - ja atcelt laivu normālā stāvoklī neizdodās vai nav vēlēšanās, rāpieties tai virsū (tas ir praktiski neiespējams smailītes un kajaka gadījumā);
• - ja uz laivas uzrāpties nav iespējams, pa krācēm peldot raugieties, lai laiva būtu jums priekšā, nevis otrādi, citādi pirmais ceļā esošais akmens sadarbībā ar laivu pataisīs jūs plakanu;
• - katamarāna gadījumā absolūti nepieļaujami ir peldēt esot starp baloniem (starp rāmja trubām). Ja augšminētais akmens pagadās šādā gadījumā, tad "galva ripos" un tas ir nopietni;
• - Ja gāžoties esat nokļuvis laivai aizmugurē, peldot to ir iespējams panākt un uzrāpties uz tās. Ja esat atsviests no laivas virzienā uz priekšu, nokļūt pie laivas spēcīgā straumē visticamāk neizdosies - straume peldētāju nes ātrāk kā laivu.

Tikko esat izniris un "savācies", novērtējiet situāciju un mēģiniet izkļūt krastā saviem spēkiem, nepaļaujoties uz drošināšanu, taču arī neignorējot to.
Kad cilvēks atrodās ūdenī, tā skatu punkts kļūst pavisam neierasts un satraucošs; viļnu šķietamais augstums ievērojami palielinās.
Lai cik arī liela būtu veste, peldētājs visiem daudzmaz lieliem viļņiem un stāvviļņiem iet pa apakšu. Svarīgi ir laicīgi redzēt, kad nāk vilnis, lai neieelpotu ūdeni - proti - elpojiet tikai tad, kad ir ko elpot.
Peldot cauri lielām mucām, ir jārēķinās, ka no pārgāzes nākošā straume cilvēku panes dziļi zem ūdens un pie tam jautri griež ap horizontālo asi. Ja muca ir pilna dziļuma - proti - līdz pat gultnei, tad piedevām cilvēks vēl atsitās pret upes dibenu. Šādos brīžos izturaties mierīgi (labs ieteikums, vai ne?) un pārdomājiet cik jums ir labs inventārs, un ka tas noteikti izturēs. Mucās nevajag censties pēc iespējas ātrāk iznirt virspusē - tas ir jādara aiz atpakaļstraumes līnijas, citādi tā jūs aiznesīs atpakaļ līdz pārgāzei un šo lielisko mucu varēsiet izbaudīt vēlreiz. Citiem vārdiem - mucai ir jāizpeld cauri pa apakšu.
Bieži vien mucas nav simetriskas un skalo ārā pa vienu vai otru pusi, šādā gadījumā pēc pāris cikliem, jūs izspļauj ārā. Kritiskā gadījumā, ja nekas cits nelīdz, vestes celtspēja ir jāsamazina vai veste ir jārauj nost. It kā stulbs ieteikums, bet ko citu - kulsieties pa mucu līdz nokritīsies ūdens, vai?

Peldēt var "aktīvā" un "pasīvā" veidā. Aktīvais veids ir vispārpieņemtā peldēšana. Tā ir iespējama tikai samērā mierīgā plūdumā. Pasīvais veids ir piemērojams seklās un akmeņainās vietās ar ātru straumi. Šādā veidā peldot, cilvēks ūdenī atrodās it kā sēdus, ar kājām pa priekšu. Ar pussaliektām kājām peldētājs atvaira un amortizē triecienus pret akmeņiem. Tā var arī "aiziet" no nelielām piespiedēm. Lai izvairītos no piepiedēm, var izmantot arī laivu vai airi. Tikko situācija to atļauj, jāpāriet no pasīvā veida uz aktīvo un jāpeld uz krastu. Peldot ir jāseko, kā attīstās situācija un laicīgi ir jāpeld prom no potenciāli bīstamajām vietām - akmeņiem, piespiedēm, lielām mucām.
Nevajag arī aizmirst par inventāru - ja ir iespējams, laiva ir jāiestumj atstraumē vai sēklī. Airi var izmest krastā vai atstraumē ar sviešanu.